Pali
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
3.6.5 Siṅgālasuttaṃ, Part One
… ‘‘(Cattārokammakilesā): ‘‘Katamassa cattāro kammakilesā pahīnā honti? Pāṇātipāto kho, gahapatiputta, kammakileso, adinnādānaṃ kammakileso, kāmesumicchācāro kammakileso, musāvādo kammakileso. Imassa cattāro kammakilesā pahīnā hontī’’ti. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –
‘‘Pāṇātipāto adinnādānaṃ, musāvādo ca vuccati;
Paradāragamanañceva, nappasaṃsanti paṇḍitā’’ti.
(Catuṭṭhānaṃ): ‘‘Katamehi catūhi ṭhānehi pāpakammaṃ na karoti? Chandāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti, dosāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti, mohāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti, bhayāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti. Yato kho, gahapatiputta, ariyasāvako neva chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati; imehi catūhi ṭhānehi pāpakammaṃ na karotī’’ti. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –
‘‘Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṃ ativattati;
Nihīyati yaso tassa, kāḷapakkheva candimā.
‘‘Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṃ nātivattati;
Āpūrati yaso tassa, sukkapakkheva candimā’’ti.
(Cha apāyamukhāni): ‘‘Katamāni cha bhogānaṃ apāyamukhāni na sevati? Surāmerayamajjappamādaṭṭhānānuyogo kho, gahapatiputta, bhogānaṃ apāyamukhaṃ, vikālavisikhācariyānuyogo bhogānaṃ apāyamukhaṃ, samajjābhicaraṇaṃ bhogānaṃ apāyamukhaṃ, jūtappamādaṭṭhānānuyogo bhogānaṃ apāyamukhaṃ, pāpamittānuyogo bhogānaṃ apāyamukhaṃ, ālasyānuyogo bhogānaṃ apāyamukhaṃ.
(Surāmerayassa cha ādīnavā): ‘‘Cha khome, gahapatiputta, ādīnavā surāmerayamajjappamādaṭṭhānānuyoge. Sandiṭṭhikā dhanajāni, kalahappavaḍḍhanī, rogānaṃ āyatanaṃ, akittisañjananī, kopīnanidaṃsanī, paññāya dubbalikaraṇītveva1 chaṭṭhaṃ padaṃ bhavati. Ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā surāmerayamajjappamādaṭṭhānānuyoge.
(Vikālacariyāya cha ādīnavā): ‘‘Cha khome, gahapatiputta, ādīnavā vikālavisikhācariyānuyoge. Attāpissa agutto arakkhito hoti, puttadāropissa agutto arakkhito hoti, sāpateyyaṃpissa aguttaṃ arakkhitaṃ hoti, saṅkiyo2 ca hoti pāpakesu ṭhānesu, abhūtavacanañca tasmiṃ rūhati, bahūnañca dukkhadhammānaṃ purakkhato hoti. Ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā vikālavisikhācariyānuyoge.
(Samajjābhicaraṇassa cha ādīnavā): ‘‘Cha khome, gahapatiputta, ādīnavā samajjābhicaraṇe. Kva naccaṃ, kva gītaṃ, kva vāditaṃ, kva akkhānaṃ, kva pāṇissaraṃ, kva kumbhathunanti. Ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā samajjābhicaraṇe.
(Jūtappamādassa cha ādīnavā): ‘‘Cha khome, gahapatiputta, ādīnavā jūtappamādaṭṭhānānuyoge. Jayaṃ veraṃ pasavati, jino vittamanusocati, sandiṭṭhikā dhanajāni, sabhāgatassa vacanaṃ na rūhati, mittāmaccānaṃ paribhūto hoti, āvāhavivāhakānaṃ apatthito hoti – ‘akkhadhutto ayaṃ purisapuggalo nālaṃ dārabharaṇāyā’ti. Ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā jūtappamādaṭṭhānānuyoge.
(Pāpamittatāya cha ādīnavā): ‘‘Cha khome, gahapatiputta, ādīnavā pāpamittānuyoge. Ye dhuttā, ye soṇḍā, ye pipāsā, ye nekatikā, ye vañcanikā, ye sāhasikā. Tyāssa mittā honti te sahāyā. Ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā pāpamittānuyoge.
(Ālasyassa cha ādīnavā): ‘‘Cha khome, gahapatiputta, ādīnavā ālasyānuyoge. Atisītanti kammaṃ na karoti, atiuṇhanti kammaṃ na karoti, atisāyanti kammaṃ na karoti, atipātoti kammaṃ na karoti, atichātosmīti kammaṃ na karoti, atidhātosmīti kammaṃ na karoti. Tassa evaṃ kiccāpadesabahulassa viharato anuppannā ceva bhogā nuppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaṃ gacchanti. Ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā ālasyānuyoge’’ti.
…
(Mittapatirūpakā) ‘‘Cattārome, gahapatiputta, amittā mittapatirūpakā veditabbā. Aññadatthuharo amitto mittapatirūpako veditabbo, vacīparamo amitto mittapatirūpako veditabbo, anuppiyabhāṇī amitto mittapatirūpako veditabbo, apāyasahāyo amitto mittapatirūpako veditabbo.
Catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi aññadatthuharo amitto mittapatirūpako veditabbo:
Aññadatthuharo hoti, appena bahumicchati; bhayassa kiccaṃ karoti, sevati atthakāraṇā.
Imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi aññadatthuharo amitto mittapatirūpako veditabbo.
Catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi vacīparamo amitto mittapatirūpako veditabbo. Atītena paṭisantharati, anāgatena paṭisantharati, niratthakena saṅgaṇhāti, paccuppannesu kiccesu byasanaṃ dasseti. Imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi vacīparamo amitto mittapatirūpako veditabbo.
Catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi anuppiyabhāṇī amitto mittapatirūpako veditabbo. Pāpakaṃpissa anujānāti, kalyāṇaṃpissa anujānāti,3 sammukhāssa vaṇṇaṃ bhāsati, parammukhāssa avaṇṇaṃ bhāsati. Imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi anuppiyabhāṇī amitto mittapatirūpako veditabbo.
Catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi apāyasahāyo amitto mittapatirūpako veditabbo. Surāmeraya majjappamādaṭṭhānānuyoge sahāyo hoti, vikāla visikhā cariyānuyoge sahāyo hoti, samajjābhicaraṇe sahāyo hoti, jūtappamādaṭṭhānānuyoge sahāyo hoti. Imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi apāyasahāyo amitto mittapatirūpako veditabbo’’ti.
Pāthikavaggapāḷi, Dīghanikāyo
1. Paññāya dubbalikaraṇīti sāgatattherassa viya kammassakatapaññaṃ dubbalaṃ karoti, tasmā ‘‘paññāya dubbalikaraṇī’’ti vuccati.: - ‘fading of intellect’: It is called ‘weakening of understanding’ because it weakens the understanding one arrives at about one’s responsibility towards one’s actions.
2. Saṅkiyo ca hotīti aññehi katapāpakammesupi ‘‘iminā kataṃ bhavissatī’’ti saṅkitabbo hoti. Yassa yassa gharadvārena yāti, tattha yaṃ aññena corakammaṃ paradārikakammaṃ vā kataṃ, taṃ ‘‘iminā kata’’nti vutte abhūtaṃ asantampi tasmiṃ rūhati patiṭṭhāti. - One gets suspected: crimes committed by others are referred to him: “He must have done this!” If he crosses another’s threshold, and whatever evil deed has been performed by another they say: “this he has done!” even if false and untrue, thus this renown grows and gets established.
3. Pāpakampissa anujānātīti pāṇātipātādīsu yaṃkiñci karomāti vutte ‘‘sādhu samma karomā’’ti anujānāti. Kalyāṇepi eseva nayo. ‘He approves of evil’: If someone approaches to killing or any of these evil actions he approves it: “come on, let us do it!’ If guides likewise regarding good things.
Vocabulary
- akittisañjananī - [a + kitti + sañjana + nī] not + renown + producing
- akkhānaṃ - recitation, telling of legends
- anuppiyabhāṇī - [anu + p + piya + bhāṇī (pl.)] flatterer, sycophant
- aññadatthuharo - [aññadatthu + haro] all, everything + taking, seizing
- apāyamukhāni - [ apāya + mukhāni (pl.)] loss + mouth: way of diminishing one’s wealth
- apāyasahāyo - [apāya + sahāyo] loss, misfortune + companion
- āpūrati - increase, fill
- atichātosmīti - [ati + chāto + asmī + ti] too + hungry + I am (+ quote ending)
- ativattati - [ati + vattati] transgress, go beyond
- attāpissa - [attā + api + assa (gen.)] of one’s person
- āvāhavivāhakānaṃ - [āvāha + vi + vāhakānaṃ] marriage + wedding (finding a suitable wife)
- byasanaṃ - misfortune, loss
- chandāgatiṃ - [chanda + āgatiṃ] impulse, desire + fallen under: in excitement
- dārabharaṇāyā - [dārā + bharaṇa] wife + support, maintenance
- dubbalikaraṇītveva - [du + b + balikaraṇī + tveva] difficulty + maintaining + even
- jino - [jayati (pp.)] conquered, beaten, deprived
- jūtappamādassa - [jūta + p + pamādassa(gen.)] gambling, playing dice + negligence
- jūtappamādaṭṭhānānuyogo - [jūta + p + pamāda + ṭ + ṭhānā + anuyogo] gambling + carelessness + place, occasion for + being addicted to, applying oneself to
- kalahappavaḍḍhanī - [kalaho + p + pavaḍḍha + nī] quarrel, battle + increasing
- kāḷapakkheva - [kāḷa + pakkheva] dark, moonless half of the month, period of the waning moon
- kiccāpadesabahulassa - [kiccā + apadesa + bahulassa] duties + pretext, reason + manyfold
- kopīnanidaṃsanī - [kopīnaṃ + nidaṃsa + nī] loincloth, covering of sexual organ + exposure + (suffix.) the act of
- kumbhathunanti - [kumbhathunaṃ + ti] drum
- mittapatirūpakā - [mitta + patirūpakā] friends + resembling: in the appearance of being a friend
- nālaṃ - not able, insufficient
- nappasaṃsanti - [na + p + pasaṃsanti] not + praise, declare
- nekatikā - fallacious, a cheat
- nihīyati - perish, go to waste
- niratthakena - useless, vain
- pāṇissaraṃ - [pāṇi + s + saraṃ] hand + sound: handclapping, music made by handclapping
- pāpakaṃpissa - [pāpakamma + pi + issa] of evil doing + and, even
- paradāragamanañceva - [para + dāra + gamanaṃ + ca + eva] other + wives + going + suchlike
- parammukhāssa - [paraṃ + mukha + assa] highest + mouth + of: of high praises
- paribhūto - despised, disregarded
- parikkhayaṃ - decay, loss, destruction
- pasavati - give birth to, beget
- paṭisantharati - welcome, being favourable disposed to
- rūhati - grow, flourish
- sāhasikā - ferocious, violent
- samajjābhicaraṇaṃ - [samajjā + abhicaraṇaṃ] visiting fairs
- samajjābhicaraṇassa - [samajjā + abhi + caraṇassa (gen.)] festive gathering, fair + frequenting
- sammukhāssa - [saṃ + mukha + assa] face to face, in the presence of
- saṅgaṇhāti - take, provide, collect, embrace, favour
- saṅkiyo - anxious, to be suspected
- sāpateyyaṃpissa - [sāpateyyaṃ + apissa(gen.)] of one’s property, wealth
- soṇḍā - drunkard
- sukkapakkheva - [sukka + pakkheva] period of the waxing moon, bright half
- surāmerayamajjappamādaṭṭhānānuyogo - [surā + meraya + majja + p + pamāda + ṭ + ṭhāna + ānuyogo] liquor + fermented + bewildering + carelessness + place, occasion for + being addicted to, applying oneself to
- vañcanikā - cheat, deceiving
- vikālavisikhācariyānuyogo - [vikāla + visikhā + cariya + anuyogo] untimely + street + walking about + habit
- vittamanusocati - [vittaṃ + anusocati] possessions, wealth + bewail